Pārgājiens Somijā "Lielā Lāča taka"
16.05.2020. - 23.05.2020. Aiz Polārā loka, 82 km, 8 dienas
Gada piedzīvojumu plāns nevar tik izpildīts, ja nav nosoļota populārākā Somijas pārgājienu trase “Lielā Lāča taka” (Karhunkierros Trail) Oulankas Nacionālajā parkā. Viena no krāšņākajām un tai pašā laikā civilizētākajām pārgājienu takām Somijā. Takas kopējais garums ir 82 km, bet, lai to izbaudītu pa īstam, veltīsim tai tomēr nepilnas 5 pārgājiena dienas. Krāšņie dabas skati, klinšainās ainavas, iespaidīgākie ūdenskritumi Somijā un takas sākums tieši pie Polārā loka zīmes, ir teicama pasākuma norises vietas vizītkarte. Neslavēsim lieki Somijas dabu, jo tā ir fantastiska, bet uzsvērsim to, ka ceļā dosimies maija beigās pirms aktīvās sezonas sākuma, cerot uz odu, knišļu un sev līdzīgo ceļinieku spēcīgu samazinājumu. Nakšņosim teltīs un vajadzības gadījumā trases namiņos, pārtiku stiepsim līdzi un baudīsim, baudīsim, baudīsim dabu! Ceļā dosimies ar mikroautobusu, un pēc trases pieveikšanas vakarēsim un atpūtīsimies nelielā viesu namiņā, lai visu nogurumu un ceļa putekļus atstātu somu saunā. Savā būtībā ļoti vienkāršs, jauks un baudpilns pasākums īstiem dabas mīļiem.
Piedzīvojuma plāns:
16.05. Plkst. 2.00 naktī izbraucam no Rīgas centra, lai jau 7.30 dotos ar prāmi uz Helsinkiem. Dienu pavadām ceļā, jo jāpieveic vairāk kā 800 km. Vēlu vakarā ierodamies Hutajarvi un iekārtojam nometni netālu no takas sākumpunkta.
17.05. - 22.05. Esam piedzīvojumā un dabā. Soļojam aptuveni 20 km dienā. Tas nozīmē, ka temps nebūs ātrs un varēsim daudz laika veltīt foto, dabai, baudai un priekam.
22.05. Finišējam Ruki un apmetamies nelielā viesu namiņā atpūtai.
23.05. Dodamies mājup un ierodamies Rīgā agrā 24.05. rītā.
Kas sagaidāms:
Transports - astoņvietīgs mikroautobuss ar kur nāksies draudzēties vairāk kā piecpadsmit stundas viena virzienā un tikpat - atpakaļ.
Dzīvošana - nakšņosim teltīs un ja nepieciešams trases namiņos, bet pēdējo nakti - Ruki pilsētā nelielā viesu namā ar saunu.
Pārtika - mēs parūpēsimies par kopīgām brokastīm, pusdienām un vakariņām. Ēdienreizes būs askētiskas un jānes vien pašiem savās somās, bet tomēr vēderiem nebūs jārūc.
Piedzīvojuma izmaksas ir 360 EUR, kurās ir iekļauts:
- Brauciens ar 8 vietīgu mikroautobusu Rīga - Hutajarvi - Rīga.
- Prāmja biļetes Tallina - Helsinki - Tallina.
- Nakšņošana viesu namā pārgājiena noslēgumā.
- Brokastu, pusdienu un vakariņu izejvielas pārgājienā laikā.
- Palīdzība ekipējuma iegāde un teicamas atlaides vienā no labākajiem outdoor lietu veikaliem Rīgā.
- Atbalsta busiņš piedzīvojuma laikā.
Pašam būs jāparūpējas un jārēķinās ar papildus izdevumiem:
- Atbilstošu apģērbu un ekipējumu.
- Ēšanas reizēm brauciena laikā līdz Hutajarvi un mājupceļā.
- Kārumiem ar ko palutināt sevi pārgājiena laikā.
- Labu ceļojuma apdrošināšanu.
Mūsu komandas uzdevums ir asistēt dalībnieku viņa individuālajā pieredzē, dodoties ārpus ierastās komforta zonas. Nevienu no mūsu piedzīvojumiem nevar saukt par komfortablu. Kāds no tiem ir nedaudz ērtāks, bet kāds pavisam skarbs un liek pasvīst pat pieredzējušiem ceļiniekiem. Skaidrs ir viens - katrs no tiem liek izkāpt ārpus komforta zonas. Un tieši to mēs Tev vēlamies sniegt. Piedzīvojumu, kur uzsvars tiek likts nevis uz naktsmāju un transportlīdzekļu ērtumu, ēdienreižu greznību, bet gan ceļā redzēto, nogurumā sajusto un eiforijā izbaudīto. Pirms piesakies piedzīvojumam, ieklausies sevī un atbildi: "Vai es to patiešām gribu? Vai es gribu nezināt, kur gulēšu nākamo nakti, vai es esmu ar mieru nīkt stundām busiņā, lai ieraudzītu neaizmirstamu ainavu? Vai es gribu gandrīz izlaist garu no piepūles, lai uz mirkli pabāztu galvu virs mākoņiem kāda kalna smailē? Vai es gribu būt sasodīti noguris, bet tieši tāpēc laimīgs?" Ja Tava atbilde ir jā, gaidām Tevi savā komandā!
Ja vēlies doties šajā piedzīvojumā jeb Tev ir papildjautājumi, droši aizpildi zemāk redzamo formu un mēs ar Tevi sazināsimies! Kā arī apskati zemāk redzamo galeriju un ierakstu inspirācijai :)
Mazie sapņi. 6 diena.
Teksts - Inita Kauliņa (Facebook meklē @initakaulinacom, tur daudz foršu rindiņu)
Man patīk... reāli katra nakts mežā bija savādāka un forša. Piemēram pēdējā naktī es pieteicos gulēt namiņā. Gribējās siltumiņā. Bet lai šis siltumiņš būtu arī naktī, vajadzēja vaktēt uguntiņu, lai nenodziest. Un vienā brīdī sajutu aukstumu. Atveru acis - aaa... knapi ogles tikai kvēlo. Lienu ārā no guļammaisa un steidzu likt klāt malku un pūst ogles, lai uzķertu uguns liesmu. Pūšu, pūšu... nav. No vienas puses, no citas puses, nu lūdzu.... pūšu un ir. Jeee.... ir uguns. Sanesu klāt malku un ik pēc laika pamostos vaktējot uguni, it kā es justos par to atbildīga, jo man tā negribējās, lai uguns nodziest. Vismaz kāds siltums nāk, sevišķi kad ārā līst un līst lietus. Bet kopīgi ar pārējiem gulētājiem kaut kā noturējām uguni līdz rītam.
Brokastis bija paredzētas kādu pusotra kilometru attālumā no guļvietas, kur tikāmies ar pārējiem grupas biedriem, kas gulēja teltīs un kalna gala būdiņā. Tā būdiņa vispār episki izskatījās. Reāli - klinšu kalna virsotnītē stāv maza būdiņa kā no pasakas. Tikai bez vistas kājas :).
Kad pēdējās pie ugunskura gatavotās brokastis bija apēstas un kafija padzerta, putniņi pabaroti un somas uzliktas uz muguras, devāmies pēdējā finiša taisnē. Taka veda uz leju. Jeee... saknes, klinšu akmeņu taka manām kājām jau bija ikdiena un nūjas iemetot padusē un pa ceļam urbinoties telefonā steidzamu lietu kārtošanā, pat nepamanīju kā automātiski augšā un lejā kāpelēju bez aizdusas, bez sāpēm kājās un pilnīgā autopilotā. Pati tik vēlāk to piefiksēju. Un tad skaties - ceļa rādītājs, kas ziņo, ka atlicis viens kilometrs. Viens. Un tas viens veda smuki augšā diez gan stāvā kalnā. Pat paspēju iesvīst, bet ar baudu kā jau pie pēdējiem soļiem. Un tad... ir. Viss. Finišs. Aiz sajūsmas vienai grupas biedrenei saucu - mēs to izdarījām, mēs to izdarījām...
Pēc fotogrāfēšanās pie finiša, nonācām tā teikt civilizācijā. Pirmais ko pārsvarā visi darīja, bija telefonu saštepselēšana rozetēs pie lādētājiem informācijas centrā. Apskatījām, kas labs apkārt, kādi veikali, sapirkām suvenīrus. Savējiem arī šo to nopirku, tai skaitā briežu gaļas desas. Tad ar kāru zobu noēdu picu ar brieža gaļu un gailenēm. Tā bija burvīga pica. Somiski nesaprotam lasīt, bet tas notika apmēram tā - kāda tev ir pica? Ok, tad man arī tādu pašu. Nāk nākamais - kādu picu tu ēd? Tad man arī to pašu. Atpūta, siltums, ko vēl vairāk vajag.
Jāteic, es piesakoties šim braucienam, nebiju izlasījusi visu programmu. Ja reiz piekritu, tak būs labi jebkurā gadījumā. Bet tāds patīkams pārsteigums no #hikinginlatvia, ka vakarā mums bija paredzēta nakšņošana numuriņos ar saunu/pirti, vakariņām un kopīgu pasēdēšanu. Es jau neesmu baigi izlepusi, var jau arī atpūsties un gulēt busiņā uzreiz braucot mājup. Bet vakars apartamentos bija vairāk kā es gaidīju (izrādās tas viss bija jau aprakstīts aprakstā daaa... ). Nu ko, aizbraucām, iekārtojāmies pa četriem cilvēkiem plašos numuriņos, ko drīzāk varētu saukt par dzīvoklīšiem ar guļamistabām, viesistabu, virtuvi un saunu iekšā, ar mīkstām gultām un baltu gultas veļu. Pirmais, ko darīju, iegāju dušā un ar taaaadu baudu un kaifu par silto ūdeni, par šampūnu matos (nedēļu mani mati neko tādu nebija redzējuši) un ūdens šaltīm uz sejas... ka kur nu vēl laimīgs cilvēks var būt uz zemes virsas uzvilku tīrās drēbes, sasmērēju ķermeni ar līdz paņemto kokosa eļļiņu un jutos freša un gatava vakara ballītei. Pirms kopīgajām grupas vakariņām, ar istabas meitenēm iedzērām vīnu/tēju, tuvāk iepazināmies.
Plkst.7 vakarā vakariņas dzīvoklītī Nr.7 ar 17 cilvēkiem. Garda maltīte sagatavota, salietas glāzes un kopīgas spēles, sarunas un atmiņas, kam sekoja sauna / pirts (nezinu kā pareizi to nodefinēt, jo priekš manis pirts asociējas tā, kas ir ārā atsevišķā mājiņā, bet somiem ikkatram mājās un dzīvoklī ir pirts iekšā kā neatņemama telpa tāpat kā duša un tualete).
Pēc šāda vakara acis pašas lipa ciet, devos uz savu 4 numuriņu un burtiski atlūzu savā mīkstajā gultā ar pufīgo mīksto segu. Man bija lieliska ar uzvaras garšu piepildīta diena. Rīt jau mājupceļš.