Ilze, kāpēc Tu dodies piedzīvojumos?
Dodoties dabā es kļūstu laimīgāka! Tas ir stāsts par iekāpšanu komforta zonā. Katrs piedzīvojuma rīts, izlienot no telts, zaru būdiņas vai meža namiņa, ir noslēpums, jo Tu nekad nezini, ko diena Tev atnesīs!Kāpēc Tu ved cilvēkus dabā?
Dalīšanās! Dalīšanās it visā un ar visiem!
Mēs nedzīvojam tikai sev, un prieks dzimst tur, kur ir dalīšanās. Piedzīvojuma emociju īstā vērtība un garša rodas, ja ar tām spējam dalīties. Pat dalīts enerģijas batoniņš ir prieks Tavam gurnu izmēram.
Kāpēc teikt piedzīvojumiem "JĀ"?
Mūsu planēta nav vieta ko apmeklēt, tā ir mūsu mājas. Tāpēc ik reiz uzvelkot savus trekinga zābakus, es dodos mājās. Un mājās gribas būt katru mīļu brīvu brītiņu - vai tā ir kalnu kore, pļava, meža biezoknis, vai kāda strauja upīte.
Sergej, pastāsti par sevi!
Labāk mežs, nevis pilsēta,
Labāk pa taku, nevis pa ceļu,
Labāk, lai grūtāk, nevis vieglāk,
Labāk iet, nevis sēdēt!
Sandra, kāpēc "jā" piedzīvojumiem?
Jau kādu laiku atpakaļ nolēmu, ka brīdī, kad visums negaidīti piespēlē kādu iespēju vai piedzīvojumu, tam noteikti jāsaka 'jā'! Kopš tā laika mana dzīve ir kļuvusi daudz krāšņāka un piepildītāka kā jebkad, jo, metoties nezināmajā, mēs izaicinām paši sevi un iemācāmies kaut ko jaunu. Arī pārgājieni un būšana dabā paver jaunus horizontus. Tie pamodina sen aizmirstas apbrīna, vienuma un arīdzan bijības izjūtu pret dabu, kas mūsos visos dziļi iekšā snauž, ikdienas rutīnas, pilsētas kņadas nogurdinātas, bet tiklīdz tās atmodinām, ir nepārprotami skaidrs, ka esam ar dabu viens vesels. Šī saikne dod neticamu spēku un ļauj uz lietām dzīvē vērties vienkāršāk. Ar smaidu.