Pārgājiens "Augstie Tatri" Slovākijā galerija 

Zelta rudeni metāmies ieķert Polijas Augstajos Tatros. Izvelkam laimīgo lozi un noķeram laikam jau platīna rudeni. Sešas burvīgas un krāšņas dienas kalnos, sešas pilnīgi atšķirīgas kalnu pieredzes dienas. Pilnībā izbaudām visu ko daba spēj dot, varbūt tik sniega vētra izpalika, un labi ka tā. Saule un tumsa, lietus un sniegs, siltums un saltais vējš, migla un sniega dzidruma žilbums, bet pāri visam - lieliskākā ceļotāju grupiņa. Tik ļoti sadraudzējamies, ka visu piedzīvojumu tā arī turamies rokas stiepiena attāluma viens no otra. Nebeidzamie joki un draudzīgais atbalsts katram, kurš izdarīja vairāk, uzkāpa augstāk kā līdz šim. Šis bija brauciens ar absolūto laimes sajūtu mums katram vienkārši no kopā būšanas, ko paturēt vēl ilgam laikam. Tatri nebeidz pārsteigt, tie ir tik relatīvi tuvi un iespaidīgi! Pievienojies! 

Ko Tev piedāvā nedēļa Tatros? 

Teksta autore un piedzīvojumu draugs: Madara Rodzika. 

Ko Tev piedāvā nedēļa Tatros? Visu! Visu, ko vien esi gatavs pieņemt, saprast, izbaudīt un izdzīvot! Neatkārtojamu, brīnišķīgu emociju gamma lielisku cilvēku kompānijā! Tā ir celšanas līdz ar Saules gaismu, lai būtu pirmais uz kalnu trases, lai būtu pirmais virsotnē. 

Tā ir tumša jo tumša debess virs Tevis, pilna sīku, mirdzošu zvaigžņu, brīdī, kad esi dienu pavadījis, iekarojot kalnu masīvu. 

Tās ir neskaitāmas mazākas un lielākas uzvaras, kad esi pieveicis kārtējo šķietami nepieveicamo kalnu takas posmu. 

Tā ir saplūšana ar dabu, tā ir elpošana vienā ritmā ar dabu – putniem, augiem, kalnu, - kad esi pieveicis kārtējo kāpienu pretī Saulei un apgūlies kalna galā, lai sajustu dabu caur sevi plūstam un elpojam. 

Tā ir iespēja ieraudzīt Saules gaismas pielietu kalnu ieleju, izbrist cauri kalnu miglas sienai, izlīt līdz kaulam, lai pēc tam patvertos un sasildītos omulīgā kalnu namiņā; tā ir iespēja nopeldēties veldzējošā kalnu ezerā, lai saprastu, cik patiesībā esi dzīvs. 

Tie ir tūkstošiem soļi, ko veic, lai ieraudzītu arvien jaunas un pārsteidzošas ainavas kā no pasaku grāmatas. 

Tā ir vienreizējā sajūta, kad pakāp soli tuvāk kalna virsotnei un ar plaukstu pārlaid pāri priežu galotnēm, pasakot paldies par neizmērojamo skaistumu; kad pāri ne tik pārliecinošai un aizsnigušai kalnu takai Tevi pāri pārved iepriekš iemītas kalnu kazu pēdas. 

Un visbeidzot tie ir cilvēki, ar kuriem esi gatavs burtiski kalnus gāzt, esi gatavs smieties no agra rīta līdz pašam vakaram; tie ir cilvēki, kuri uz nedēļu kļūst par Tavu ģimeni, Tavu vislielāko atbalstu un dzinējspēku; tie ir cilvēki, kuru dēļ esi gatavs celties no rīta agrāk, lai brokastīs pasniegtu svaigi ceptas pankūkas. 

Nedēļa Tatros ir kā vairāki mēneši, pat, iespējams, gads iespaidu, emociju ziņā – pārsteidzošs, brīnumains, negaidīts... Tā ir iespēja aizmirst visas ikdienas nebūšanas un ļauties brīvībai! Vai Tu esi gatavs neaizmirstamam piedzīvojumam Tatros?

Tatri - vieta, kur sākās mana lielā kalnu pārgājienu mīlestība. Un izrādās tā nemaz nav tik sena kā pašai liekas. Tik četrus gadus atpakaļ, 2014. gada pavasarī, facebookā atradu piedzīvojumu dēkaiņus "Hiking in Latvia" un  Mārtiņu, ar kuru kopā devos savā pirmajā kalnotajā pārgājienā tieši uz Tatriem. Kopš pirmās tikšanās reizes ar Mārtiņu, ir sajūta, ka esam pazīstami no smilšu kastes laikiem. Ir tik daudz piedzīvots un uzdzīvots, ka tiešam grūti atšķetināt, kas kuru notikumu ir attīstījis tālāk, bet nu šajos četros gados ir noslēdzies kāds aplis un tagad foršu dēkaiņu grupiņu zem "Hiking in Latvia" karoga uz Tatriem vedu es.

Grupiņa nekomplektējusies un jau pirmajā sapulcē pirms izbraukšanas top skaidrs, ka ir satikušies tie kam vajadzēja satikties. Visi esam uz viena viļņa attiecība par pārgājiena jautājumiem un nepieciešamajiem svinību apmēriem atzīmējot pēcāk katru iekaroto virsotni. Visiem patīk pakāpties augstāk un visiem garšo arī alus. Un vēl mums līdzi ir Renāte, meitene, kura pasākumos nodrošina labus laikapstākļus. Patiesi strādā!
Zakopane ierodamies lielā tumsā, apartamenti greznu greznie, tik ātri apjaušam, ka lielākā daļa smuko lietu ir tik atstutētas vai pielīmētas. Daudz kam pieskaroties, tās mēdz palikt rokās, ka piemēram kliņķi vai žalūzijas. Kontaktligzdas var atrast iepriekšējās dakšiņas mēģinājumus pieslēgties. Ledusskapis darbojas, kamēr gaisma ieslēgta, utt. Nosmejam, ka lielajam plazmas televizoram labāk netuvojamies. Bet visumā telpas atzīstam kā omulīgas, ieskaitot smieklīgo kristālu lustru ar zilo gaismu vienā no meiteņu guļamistabām.

Ši ir reize, kad grūti salikt  teikumus kopā par piedzīvoto. Īsti nespēju aprakstīt absolūto laimes sajūtu no kopā būšanas kalnos ar sev līdzīgi domājošiem draugiem. Tik personīgi dziļi un labi, kur vārdi ir lieki un maznozīmīgi. 

Šeit apstājās laiks un noķēru īsto Trūmen šova burvību - likās, ka citas dzīves mums nav. Kāpjam, ēdam, guļam atkal kāpjam, ēdam, guļam un tā katru dienu, bet pāri visam sarunas un nebeidzama jautrība turoties kopā gan uz kalna gan vakaros pilsētiņā. Nedēļa, kad nebakstījām telefonus, bet ļāvāmies sirsnīgām vakara sarunām un jautrībai krodziņos vai pie apartamentos gatavotājām vakariņām.
Ja tādi var būt ceļojumi, tad esmu  atkarīgā!